Lasīšana ir pamatprasme, kas nepieciešama, lai mācītos un izprastu apkārtējo pasauli. Tomēr mūsu spēju efektīvi saglabāt informāciju no lasītā bieži vien apdraud kognitīvās novirzes. Šie neapzinātie garīgie īsceļi var būtiski ietekmēt to, kā mēs interpretējam un atceramies informāciju. Izpratne par to, kā aizspriedumi ietekmē jūsu lasīšanas saglabāšanu, ir pirmais solis izpratnes un kritiskās domāšanas uzlabošanā.
Kognitīvo aizspriedumu izpratne
Kognitīvās novirzes ir sistemātiskas novirzes no normas vai sprieduma racionalitātes. Tie ir garīgi īsceļi, ko mūsu smadzenes izmanto, lai vienkāršotu informācijas apstrādi, kas bieži noved pie neprecīziem secinājumiem. Šie aizspriedumi var ietekmēt visu, sākot no mūsu ikdienas lēmumiem un beidzot ar sarežģītu tekstu interpretāciju.
Šīs novirzes var izpausties dažādos veidos, sagrozot mūsu uztveri un informācijas izpratni. Šo aizspriedumu atpazīšana ir ļoti svarīga, lai uzlabotu lasīšanas saglabāšanu un veicinātu objektīvāku izpratni.
Izplatītas novirzes, kas ietekmē lasīšanas saglabāšanu
Vairākas specifiskas kognitīvās novirzes var būtiski kavēt lasīšanas saglabāšanu. Izpētīsim dažus no visizplatītākajiem:
Apstiprinājuma novirze
Apstiprinājuma aizspriedumi ir tendence dot priekšroku informācijai, kas apstiprina esošos uzskatus vai vērtības. Šī neobjektivitāte var likt lasītājiem selektīvi koncentrēties uz teksta daļām, kas atbalsta viņu aizspriedumus, vienlaikus ignorējot vai noraidot pretrunīgos pierādījumus. Tas var radīt izkropļotu izpratni par materiālu.
Piemēram, kāds, kurš stingri tic noteiktai politiskai ideoloģijai, lasot ziņu rakstu, var koncentrēties tikai uz datiem, kas atbalsta viņu viedokli, ignorējot jebkādus pretējus argumentus.
Noenkurošanas novirze
Noenkurošanās aizspriedumi rodas, ja indivīds, pieņemot lēmumus, pārāk lielā mērā paļaujas uz sākotnējo informāciju (“enkuru”). Lasot, tas var ietvert nesamērīgu koncentrēšanos uz dažiem pirmajiem teikumiem vai rindkopām, ļaujot tiem nepamatoti ietekmēt pārējā teksta interpretāciju. Tas var novest pie nepareizas izpratnes par kopējo vēstījumu.
Iedomājieties, ka lasāt pētījumu, kurā sākotnējie atklājumi ir parādīti ļoti dramatiskā veidā. Jūs varētu neapzināti piešķirt lielāku nozīmi šiem sākotnējiem atklājumiem, pat ja pārējā pētījuma daļa sniedz niansētāku vai pat pretrunīgāku priekšstatu.
Pieejamība heiristiskā
Pieejamības heiristika ir garīga saīsne, kas balstās uz tūlītējiem piemēriem, kas cilvēkam ienāk prātā, izvērtējot konkrētu tēmu, koncepciju, metodi vai lēmumu. Ja lasīšanas laikā daži piemēri vai idejas ir vieglāk pieejamas jūsu atmiņā (iespējams, nesenās ekspozīcijas vai emocionālās ietekmes dēļ), jūs varat pārvērtēt to nozīmi tekstā.
Ja nesen lasījāt sensacionālu ziņu par kādu retu notikumu, jūs varētu pārvērtēt šī notikuma iespējamību, lasot par saistītām tēmām, pat ja tekstā ir statistikas dati par pretējo.
Halo efekts
Oreola efekts ir kognitīva novirze, kurā mūsu vispārējais iespaids par personu, uzņēmumu, zīmolu vai produktu ietekmē mūsu jūtas un domas par šīs vienības raksturu vai īpašībām. Lasīšanas kontekstā, ja jums ir pozitīvs iespaids par autoru vai publikāciju, jūs varētu būt vairāk sliecas pieņemt viņa argumentus bez kritiska novērtējuma, pat ja argumentācija ir kļūdaina.
Ja jūs apbrīnojat kādu konkrētu zinātnieku, jūs, iespējams, pieņemsit viņa apgalvojumus zinātniskā rakstā, pat ja jūs pilnībā nesaprotat metodoloģiju vai iesniegtos pierādījumus.
Fundamentāla attiecinājuma kļūda
Galvenā attiecinājuma kļūda ir tendence pārmērīgi uzsvērt dispozīcijas vai personības skaidrojumus citu cilvēku uzvedībai, vienlaikus nepietiekami uzsverot situācijas skaidrojumus. Lasot stāstījumus vai gadījumu izpēti, tas var novest pie nepareizas varoņu darbību interpretācijas, attiecinot to uz raksturīgām iezīmēm, nevis uz ārējiem apstākļiem, kas aprakstīti tekstā.
Ja romāna varonis kļūdās, jūs to varētu attiecināt uz viņa raksturīgajiem trūkumiem, nevis ņemot vērā sarežģītos apstākļus, ar kuriem viņš saskaras, kā aprakstījis autors.
Aizspriedumu seku mazināšana
Lai gan kognitīvās novirzes ir dziļi iesakņojušās mūsu domāšanas procesos, ir iespējams mazināt to ietekmi uz lasīšanas saglabāšanu. Šeit ir dažas stratēģijas:
- Praktizējiet aktīvu lasīšanu: aktīvi iesaistieties tekstā, uzdodot jautājumus, apkopojot galvenos punktus un identificējot autora pieņēmumus. Tas palīdz kritiski novērtēt sniegto informāciju.
- Meklējiet dažādas perspektīvas: lasiet materiālus no dažādiem avotiem un viedokļiem, lai apstrīdētu savus aizspriedumus un iegūtu visaptverošāku izpratni par tēmu.
- Esiet informēts par saviem aizspriedumiem: pārdomājiet savus uzskatus un vērtības un apsveriet, kā tie varētu ietekmēt jūsu teksta interpretāciju. Pašapziņa ir pirmais solis ceļā uz aizspriedumu pārvarēšanu.
- Palēnināt un pārdomāt: nesteidzieties, lasot sarežģītu vai strīdīgu materiālu. Izvairieties no steigas ar spriedumiem un dodiet sev laiku kritiski apstrādāt informāciju.
- Informācijas pārbaude: izmantojiet savstarpēju atsauci uz informāciju no vairākiem avotiem, lai nodrošinātu precizitāti un identificētu iespējamās novirzes sākotnējā tekstā.
- Iesaistieties diskusijā: apspriediet materiālu ar citiem, lai iegūtu dažādas perspektīvas un identificētu iespējamās aklās zonas savā izpratnē.
- Apsveriet avotu: novērtējiet autora vai publikācijas uzticamību un iespējamos aizspriedumus. Esiet piesardzīgs pret avotiem, par kuriem zināms, ka tie ir neobjektīvi vai neuzticami.
Kritiskās domāšanas nozīme
Kritiskā domāšana ir būtiska, lai pārvarētu aizspriedumu negatīvo ietekmi uz lasīšanas saglabāšanu. Tas ietver informācijas objektīvu analīzi, pierādījumu novērtēšanu un pamatotu spriedumu veidošanu. Attīstot savas kritiskās domāšanas prasmes, jūs varat kļūt par zinošāku lasītāju un uzlabot spēju precīzi saglabāt informāciju.
Kritiskā domāšana ļauj apšaubīt pieņēmumus, identificēt loģiskās kļūdas un novērtēt argumentu pamatotību. Tas ir ļoti svarīgi, lai orientētos sarežģītajā un bieži vien neobjektīvajā informācijas vidē.
